Rakstnieces Ivandes Kaijas aicinājums sievietēm ziedot vērtslietas valsts aizsardzībai un Latvijas Sieviešu zelta fonda izveide kalpoja par pamatu Valsts zelta fonda izveidei.

Rīkojums par Valsts zelta fonda izveidi nolūkā apturēt Latvijas rubļa vērtības mazināšanos (spēkā ar 23.03.1920.). Ministru prezidenta vietā to parakstījis iekšlietu ministrs Arveds Bergs, finanšu ministra vietā – ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.

Ar valdības apstiprinātiem noteikumiem par Latvijas naudas sistēmas vienību noteikts lats ar zelta segumu 0.2903226 g. 

Ministru kabinets 1922. gada 22. septembrī steidzamības kārtībā izsludināja "Latvijas Bankas statūtus".

Ministru kabinets 1922. gada 19. oktobrī apstiprināja Latvijas Bankas padomes sastāvu un par padomes priekšsēdētāju iecēla Ringoldu Kalningu.

Uz pirmo sēdi sapulcējas Latvijas Bankas padome: priekšsēdētājs Ringolds Kalnings, priekšsēdētāja vietnieks Ādolfs Klīve, locekļi Kārlis Benze, Jānis Bisenieks, Staņislavs Kambala, Aleksandrs Kārkliņš, Pēteris Siecenieks, Jānis Vesmanis un Jānis Zēbergs.

Latvijas Bankas valde darbību sāka divu direktoru sastāvā - Ministru kabineta sēdē par direktoriem tika iecelti bijušās Valsts Krāj- un kredītbankas direktori Kārlis Vanags un Alfrēds Varenais. 

Latvijas Banka pārvaldīšanā saņēma likvidētās Valsts Krāj- un kredītbankas aktīvus un pasīvus, kā arī darbiniekus.

Latvijas Banka strādāja no Finanšu ministrijas īrētās telpās K. Valdemāra ielā 2A, Rīgā, kur kādreiz atradās Krievijas Valsts bankas nodaļa. Latvijas Bankas pirmajos darbības gados ēku vēl rotāja uzraksts "Finanšu ministrija". 20. gs. 20. gadu vidū tā vietu ieņēma Latvijas Bankas nosaukums.

Jau apgrozībā esošajām Latvijas Valsts kases 500 rubļu zīmēm tika uzspiests uzraksts "Latvijas Bankas pagaidu naudas zīme 10 latu" ar norādi "Pret šo naudas zīmi Latvijas Banka izsniedz 2.903226 grama zelta".

Meta un uzdrukas autors bija Rihards Zariņš.

Stājās spēkā Saeimas pieņemtais "Likums par aizdevuma procentu normu", kas noteica, ka par aizdevumiem nedrīkst ņemt vairāk par 12% gadā.

Valdības izdotie "Noteikumi par ārzemju valūtas operācijām" atcēla Latvijas Bankas pienākumu apmainīt banknotes pret zeltu un apturēja to brīvu apmaiņu pret ārvalstu valūtu.

Klīringa jeb t.s. kompensācijas līgumus sāka lietot, lai veicinātu eksportu un novērstu pasaules ekonomiskās krīzes izraisīto ārējās tirdzniecības bilances pasivitāti. Tie paredzēja, ka bilances atlikums netiek izlīdzināts ar valūtas pārvedumiem, bet ar preču pirkumiem.

Līgumam ar Franciju sekoja klīringa līgums ar Vāciju, kas stājās spēkā 1932. gada 8. jūlijā. 1935. gadā šādi līgumi tika noslēgti ar Zviedriju, Lietuvu, Igauniju un Padomju Savienību, 1937. gadā – ar Itāliju, bet līdz 1940. gada vidum – arī ar Turciju, Bulgāriju, Ungāriju, Grieķiju un Somiju.

Valdība pieņem lēmumu atteikties uzturēt Latvijas valūtai agrāko, no zelta atkarīgo kursu, kura dēļ ārējā tirdzniecība bija būtiski ierobežota ar kontingentiem (jeb kvotu sistēmu) un klīringa (jeb kompensācijas) līgumiem.

Valsts saimnieciskā padome pārraudzīja un koordinēja četru saimniecisko kameru – Amatniecības (1935), Darba (1936), Lauksaimniecības (1935) un Tirdzniecības un rūpniecības (1934) – darbu, un šo kameru prezidiju locekļi un sekciju priekšsēdētāji bija Valsts saimnieciskās padomes locekļi. Pavisam Latvijā, ieviešot šo arodu kameru sistēmu, tika izveidotas sešas kameras. Vismaz triju kameru vadībā atradās vairāki Latvijas Bankas padomes locekļi.

Latvijas (Tautas) Saeimas deklarācija par banku un lielo uzņēmumu nacionalizāciju.

Astoņās 1940. gada augusta dienās Latvijas Banka pārņēma 32 privāto akciju banku un savstarpējo kredītbiedrību aktīvus un pasīvus. Nacionalizētās kredītiestādes tika pievienotas Latvijas Bankai kā atsevišķas nodaļas. Latvijas Bankas pārraudzībā tika nodotas arī 103 Latvijas krājaizdevumu sabiedrības. Vienlaikus norisinājās Latvijas Bankas funkciju sašaurināšana, tiek ierobežoti tās darījumi ar ārvalstīm.

Pamatojoties uz PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu un PSRS Valsts Bankas pavēli Nr.71 (5.10.1940), Latvijas Banka tiek reorganizēta par PSRS Valsts bankas Latvijas republikānisko kantori, kļūstot par PSRS Valsts bankas filiāli.

Latvijā paralēli latam tika ieviests padomju rublis, to attiecība tika noteikta 1 : 1.

Ar 1941. gada 25. martu visos norēķinos tika pārtraukta lata lietošana, rubļos konvertējot tikai iedzīvotāju noguldījumus līdz 1 000 latiem, bet pārējās summas nacionalizējot.

Sakarā ar PSRS–Vācijas kara sākumu tika uzsākta Latvijas republikāniskā kantora un nodaļu evakuācija.

Latvijas republikāniskais kantoris tiek evakuēts uz Ivanovu. Uz PSRS no Latvijas Bankas tika izvestas vērtības (zelts, naudas zīmes, sudraba nauda, vērtslietas u.c.) 154 947 554.64 rbļ. apjomā.

1942. gada septembrī Latvijas republikāniskā kantora darbība tika apturēta.

Nacistu okupācijas pirmajās dienās sabiedrība cerēja uz Latvijas neatkarības un arī Latvijas Bankas atjaunošanu. PSRS Valsts bankas republikāniskajam kantorim tika atgriezts Latvijas Bankas vārds, tika plānots arī atjaunot lata emisiju.

Tomēr vācu armijas saimnieciskā komanda (Wirtschaftskommando) šīs aktivitātes aizliedz. Lai arī Latvijas Bankai ļauj paturēt savu vēsturisko nosaukumu, tomēr tās tālāko darbību strikti regulē jaunā okupācijas vara.

1941. gada 1. jūlijā nacistu okupētajā Latvijā kā oficiāls maksāšanas līdzeklis tika ieviestas Valsts kredītkases naudas zīmes jeb t.s. okupācijas markas, kas aizstāja padomju rubli attiecībā 1 : 10, tādējādi samazinot un izlīdzinot Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus.

Lai gan nacistu okupācijas vara nemitīgi aicināja krāt naudas zīmes, sabiedrība bija atturīga, naudas zīmju vietā preču un pakalpojumu iegādē izmantojot barteru.

Latvijas Zemes pašpārvalde vairākas reizes vērsās pie ģenerālkomisāra Rīgā ar lūgumu apturēt Latvijas Bankas likvidācijas procesu, kā arī izstrādāja vairākus projektus par Latvijas Bankas pilnīgu nodošanu Zemes pašpārvaldes pārziņā, tomēr šie lūgumi netika ievēroti.

Zemes pašpārvaldes ieņēmumu iekasēšanai, budžeta izdevumu segšanai, vērtspapīru pārvaldīšanai un pārdošanai Latvijas ģenerālapgabalā ar ģenerālkomisāra Rīgā rīkojumu tika izveidotas Finanšu kases, pārņemot šīs funkcijas no likvidētās Latvijas Bankas.

Maskavā tika atjaunots PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskais kantoris, kas pēc Latvijas teritorijas reokupācijas atjaunoja savu nodaļu darbību.

Līdz Latvijas Bankas atjaunošanai 1990. gadā Latvijas republikāniskais kantoris pildīja PSRS Valsts bankas filiāles funkcijas. 

Līdz ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka atjauno darbību kā valsts centrālā banka ar nacionālās valūtas emisijas tiesībām un iespējām. Centrālās bankas uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, un tā naudas daudzumu ietekmē caur banku sistēmu, nesniedzot tiešus pakalpojumus uzņēmumiem un privātpersonām. Šāds princips iedzīvināts likumā "Par Latvijas Banku", ko Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma 1992. gada 19. maijā.

Ārvalstu bankās glabātā Latvijas Bankas zelta atgūšana notika no 1991. gada novembra līdz 1994. gada maijam. Pakāpeniski tika atgūts Banque de France, Starptautisko norēķinu bankā, ASV Federālo rezervju sistēmā un Bank of England glabātais zelts (kopā 7.7 tonnas zelta).

1992. gada 4. maijā Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kuras sastāvā bija Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis, Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, pieņēma lēmumu Nr. 1 "Par Latvijas rubļa ieviešanu apgrozībā".

Izveidots starpbanku klīrings, kas dod iespēju, izmantojot maksājuma uzdevumus papīra dokumenta veidā, veikt maksājumus Latvijas rubļos starp bankām un to klientiem.

Apgrozībā paralēli Latvijas rubļiem nonāca pirmā atjaunotā lata naudas zīme – 5 latu banknote (maiņas kurss 1 lats = 200 Latvijas rubļu). Latos izteiktas preču un pakalpojumu cenas bija 200 reižu mazākas.

Katrai centrālajai bankai nepieciešami statistiskie dati, lai pieņemtu monetārās politikas lēmumus, analizētu apstākļus valsts finanšu sektorā un to mijiedarbību ar norisēm pasaulē. Latvijas Banka sagatavoja banku bilances statistiku, starpbanku darījumu statistiku, nebanku procentu likmju statistiku, valūtas pirkšanas un pārdošanas statistiku u.c. veidu statistiku.

Jubilejas monētu komplekts "Latvijas Republikas 75 gadi" (mākslinieki – Aivars Krūklis un Edgars Grīnfelds) ir sākums Latvijas Bankas veikumam lata jubilejas un piemiņas monētu jomā.

Saskaņā ar Latvijas Bankas padomes 1993. gada 16. novembrī apstiprinātajām rezervju ieguldīšanas vadlīnijām daļa Latvijas Bankas ārvalstu rezervju 1994. gada oktobrī nodota pārvaldīšanā ārējiem pārvaldītājiem.

Latvijas Banka piesaistīja latu Starptautiskā Valūtas fonda naudas vienībai SDR (1 SDR = 0.7997 LVL), ko veidoja piecas pasaules svarīgākās valūtas un ko pieņemts saukt par valūtu grozu. SDR valūtu grozā tad ietilpa ASV dolārs (39%), Vācijas marka (21%), Japānas jena (18%), Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11%) un Francijas franks (11%).

Latvijas Banka līdz eiro ieviešanai 2014. gada 1. janvārī nodrošināja nemainīgu lata kursu. Lata kursa stabilitāte attiecībā pret pasaules vadošajām valūtām ļāva Latvijai kā mazai valstij ar atvērtu tautsaimniecību uzturēt cenu stabilitāti un vairot eksportu.

Ieviešot elektronisko dokumentu apmaiņu, Latvijā tika nodrošināta klientu latos veikto maksājumu izpilde divu dienu laikā.

Lēmumu par ēkas būvniecību Latvijas Bankas padome pieņēma 1994. gada 12. maijā.

Latvijas Bankas Rīgas filiāles jaunās ēkas pamatakmens ielikts 1999. gada 23. jūlijā. Celtnes pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un apgrozībā esošo Latvijas naudas zīmju paraugiem.

Pirmā reāla laika starpbanku norēķinu sistēma lieliem latu tirgus darījumiem veicināja raitu monetārās politikas īstenošanu un starpbanku tirgus attīstību, nodrošinot bankām iespēju veikt norēķinu par darījumiem dažu minūšu laikā. Banku klienti izmantoja šo sistēmu arī steidzamiem maksājumiem.

2001. gada 1. jūlijā darbu sāk vienotā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas veic kredītiestāžu un apdrošināšanas tirgus dalībnieku un vērtspapīru tirgus uzraudzību.

Komisijā apvienota līdzšinējā Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Vērtspapīru tirgus komisija, kā arī Noguldījumu garantiju fonda pārvalde.

2001. gada 16. novembrī pabeigta Rīgas filiāles ēkas būvniecība, radot centrālās bankas vajadzībām atbilstošu, ietilpīgu un drošu skaidrās naudas glabātavu. Arhitektoniski nozīmīgā celtne iezīmē Daugavas kreisā krasta tālākās attīstības iespējas. Tās ārējais apveids eleganti saplūst ar Daugavas senkrasta līniju.

Ēkai piešķirta gada balva par 2001. gada labāko darbu Latvijas arhitektūrā kategorijā "Sabiedrisko ēku jaunbūves". Latvijas Būvnieku asociācijas gadskārtējā skatē "Gada labākā būve 2001" tā atzīta par labāko jaunbūvi.

2004. gada 5. maijā Latvija kopā ar deviņām citām Eiropas valstīm kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai Latvijas Banka kļūst par Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieci.

Latvijas Bankas prezidents kļuva par Eiropas Centrālās bankas (ECB) Ģenerālpadomes locekli, un Latvijas Bankas eksperti sāka darboties vairāk nekā 40 komitejās un darba grupās, piedaloties lēmumu pieņemšanā, sadarbojoties ar ECB un citām ES valstu centrālajām bankām un daloties ar Latvijas pieredzi dažādos centrālo banku kompetencē esošajos jautājumos.

Latvijas Bankas apmeklētāju centrs "Naudas pasaule" 2004. gadā izveidots kā pamatelements Latvijas Bankas ekonomikas izglītošanas programmā un nodrošina sabiedrības izpratnes veicināšanu par ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas saistīti ar naudas apriti un lomu tautsaimniecībā. Tas uzņem 8 000–9 000 apmeklētāju gadā.

Piesaistot latu eiro ar piesaistes kursu 1 EUR = Ls 0.702804 un līdzšinējo svārstību koridoru ±1%, Latvijas Banka spēra pirmo soli ceļā uz eiro kā savu valūtu nākotnē.

katru gadu Latvijas Banka aicina ikvienu valsts iedzīvotāju izteikt savu viedokli par to, kura no iepriekšējā gadā tapušajām lata jubilejas un piemiņas monētām (kopš 2014. gada – kura no eiro kolekcijas monētām) bijusi īpaši emocionāla, oriģināla vai tematiski saistoša. 

No 2005. gada 2. maija Latvija pievienojās VKM II ar jau pastāvošo lata kursu attiecībā pret eiro, saglabājot finanšu tirgum jau ierasto lata svārstību koridoru ±1%. Šis solis bija priekšnosacījums eiro ieviešanai Latvijā. VKM II ir sistēma, kurā dalībvalstis, kuras vēlas ieviest eiro, piesaista savas nacionālās valūtas eiro.

Atrodoties VKM II, valstij, kas gatavojas eiro ieviešanai, jānodrošina valūtas kursa stabilitāte un jāizpilda vairāki ekonomiskie nosacījumi jeb Māstrihtas kritēriji (zema inflācija, procentu likmes, budžeta deficīts, valdības parāds). Kopš pievienošanās VKM II Latvijas monetārajai sistēmai tā ietvaros jādarbojas vismaz divus gadus, bet kopumā šā perioda ilgums ir atkarīgs no Māstrihtas kritēriju izpildes.

Latvija pievienojās TARGET2 sistēmai līdz ar tās darbības uzsākšanu. Pievienošanās veicināja Latvijas integrāciju Eiropas tirgū. Bankas un to klienti dažu minūšu laikā varēja norēķināties eiro visā Eiropā. Tika uzsākta maksājumu infrastruktūras sagatavošana eiro ieviešanai. Kopā ar eiro norēķina ieviešanu EKS sistēmā (01.01.2008.) tika atbalstītas uzņēmēju augošās eiro veiktu norēķinu prasības.

Kredītu reģistrs tiek izmantots kā informācijas avots personu kredītspējas vērtēšanai, finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai un makroekonomiskajai analīzei.

2010. gadā zelta "Latvijas monēta" ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) uzvarēja nominācijā "Gada zelta monēta" (Gold Coin of the Year) un ieguva galveno balvu "Gada monēta 2010" (2010 Coin of the Year Award).

Monētas dizaina autors – Teodors Zaļkalns (līdz 1930. gadam Grīnbergs; 1876–1972); ģipša modeli kalšanai pēc autora veidojuma sagatavojusi Ligita Franckeviča. Monēta kalta 2008. gadā Münze Österreich (Austrija).

2013. gada 31. jūlijā Vācijā sākta Latvijas eiro monētu kalšana Latvijas eiro monētas, kas nepieciešamas eiro ieviešanai un pirmajam eiro apgrozības gadam, kaltas Štutgartē un Karlsruē.

Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā Latvijas Banka sniedza aktīvu atbalstu valdībai ES tiesību aktu iniciatīvu virzībā maksājumu pakalpojumu, finanšu pakalpojumu, finanšu tirgus regulēšanas, statistikas un citās jomās, kā arī nodrošināja ES interešu pārstāvēšanu G20.

Latvijas Bankā darbu sāk vienots naudas pārbaudes centrs, kurā apvienots Valsts analīzes centrs, Monētu valsts analīzes centrs (agrāk abi Valsts policijas struktūrā) un Valsts naudas viltojumu uzraudzības centrs (agrāk Latvijas Bankas struktūrā).

Ātro maksājumu jeb zibmaksājumu serviss atbalsta un veicina inovatīvo maksājumu veidu attīstību un ieviešanu Latvijā un ļauj iedzīvotajiem norēķināties (veikt maksājumus) dažu sekunžu laikā 24/7/365 režīmā.

2018. gada novembrī zibmaksājumi pieejami nu jau 90% Latvijas iedzīvotāju.

Pievienošanās TARGET2 vērtspapīriem platformai veicina Latvijas vērtspapīru tirgus integrāciju Eiropas vērtspapīru tirgū. Veicot norēķinus vienotajā platformā, Latvijā emitētie vērtspapīri kļūst daudz pieejamāki Eiropas investoriem.

Latvijas Banka pēc eiro ieviešanas pakāpeniski pārveido zināšanu centru "Naudas pasaule", lai piedāvātu situācijai atbilstošu pilnvērtīgu saturu un modernizētu tehnoloģisko risinājumu. Tāpēc veikta telpu un ekspozīcijas pārbūve un informācijas satura un tā iepazīšanas iespēju pārveide.