Latvijas valsts un Latvijas Banka svin savu 100 gadu jubileju
LATVIJAS BANKAS JUBILEJA PĒC
Latvijas Banka sākas ar brīvās Latvijas dzimšanu. Kamēr mūsu vecvectēvi stājās pretim Bermontam, mājās viņus atbalstīja mātes, sievas un meitas, dibinot “Latviešu sieviešu zelta fondu”. Viņas brīvprātīgi šķīrās no savām zelta un sudraba vērtslietām, lai veidotu rezervju krājumus jaundzimušās valsts nosargāšanai. Šie krājumi kļuva par jaunās valsts finanšu sistēmas balstu – Latvijas Banku. Tā rūpējās par naudas stabilitāti, drošību un tautsaimniecības politiku, palīdzot Latvijai augt un attīstīties par vienu no sekmīgākajām valstīm pirmskara Eiropā. Šo kāpienu apturēja okupācijas varas, tomēr neatkarības atjaunošana ļāva atdzimt vienam no valstiskās neatkarības simboliem – nacionālajai bankai. Vēl šodien mums turpina piederēt tas kapitāls, ko toreiz saziedoja Latvijas tauta, atgādinot par mūsu kopīgo spēku un varēšanu.
Latvijas emisijas bankas idejas saturs no 1919. gada līdz 1922. gadam kardināli mainījās. Sākumā Ministru kabinets to iecerēja kā privātu akciju emisijas banku.
Jau kopš 2016. gada kaļam Latvijas valsts 100 gadu jubilejai veltītas eiro sudraba un zelta kolekcijas monētas un arī piemiņas monētas – mūsu skaistāko dāvanu un rotas “mīļai, skaistai Latvijai” (Kārlis Skalbe). Lai tās iepriecina katru no mums!
Monēta ar 3.–4. gadsimta ripsaktas atveidojumu ievada Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotās Latviju valsts 100 gadu jubilejā.
Monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā.
Latvijas Bankas pateicības apliecinājums Latgalei par ieguldījumu Latvijas vienotības un valstiskuma idejas attīstībā ir Latgales latviešu kongresam veltīta sudraba kolekcijas monēta.
Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju.
Kurzemes kultūrvēsturiskais mantojums ir tik krāšņs kā suitu sievu brunči un bagāts kā dabas daudzveidība, ko glabā Slīteres nacionālais parks, Grīņu dabas rezervāts un Moricsalas dabas rezervāts.
2 eiro apgrozības monēta.
Latgale, dēvēta par zilo ezeru zemi, atrodas vistālāk no jūras un visdziļāk kontinentā, tāpēc ziema te aukstāka un vasara – siltāka.
1917. gada novembrī no Valkas tika raidīts spēcīgs un nepārprotams signāls par latviešu nācijas valstsgribu – deklarācijā "Ārvalstīm un tautām" LPNP pauda: "Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valstsvienība, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts."
Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana Rīgā 1918. gada 18. novembrī noslēdza virzību, kura gadu iepriekš bija skaidri iezīmēta Valkā. LPNP 1. sesijas 100 gadu jubilejai veltīta Latvijas Bankas kolekcijas monēta.
Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis.
Saule kā dzīvības un labestības simbols, kā visu cilvēku esības avots un pamatvērtība rotājas daudzās latviešu tautas dziesmās. Ļoti trāpīgi saules tēlu grafiskā izteiksmē Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai veltītās monētas zīmējumā atainojusi 10 gadus veca skolniece – viena no 6 742 jaunajiem dalībniekiem, kas piedalījās Latvijas Bankas organizētajā bērnu zīmējumu konkursā, kurš ar devīzi "Mana Latvija" notika 2016. gada beigās–2017. gada sākumā.
Uz salas Daugavā pie Kokneses top Likteņdārzs – tautas dāvana Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Lai sudraba monēta, tāpat kā Likteņdārzs, ir piemiņai, iedvesmai un spēkam!
1918. gada 18. novembrī tika izveidota jauna valsts – Latvijas Republika. Tās heraldiskajā simbolikā atspoguļojas sarežģītā Latvijas vēstures gaita.
Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu.
Zemgale ir vienīgais Latvijas kultūrvēsturiskais apgabals, kas robežojas gan ar Kurzemi, gan Vidzemi un Latgali. Šeit ir vieni no auglīgākajiem labības tīrumiem Ziemeļeiropā, kas daudzus gadsimtus nodrošinājuši reģiona turību. Novads pazīstams arī ar savu bagātīgo upju tīklu un vēsturi, kurā īpaša vieta ir zemgaļu 13. gs. brīvības cīņām.